Bērnu un vecāku žūrija

Lasīšanas svētki 2016.gada janvāris

Lasīšanas svētki 2015.gada janvāris

Lasīšanas svētki 2013.gada novembris

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu apskats:

 

Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija ir valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programma, kas pastāv jau 11 gadus un bērnu vidū kļuvusi ļoti populāra. Tā nodrošina bibliotēkas ar labāko un jaunāko bērnu grāmatu izlasi.

Pagājušā 2011. gadā  Bērnu žūrijai pievienojās Jauniešu žūrija, iesaistot vidusskolas skolēnus. Arī šajā reizē ir kāds jauninājums- Vecāku žūrija. Tas mudinās arī pieaugušos lasīt un vērtēt grāmatas.

Lasīšanas maratonā var piedalīties visa ģimene.„Ja mana mamma vai tētis lasīs, es arī lasīšu” – tas varētu kalpot par labu priekšzīmi bērniem un veicinātu paaudžu dialogu.

Grāmatas vecākiem tika atlasītas, ievērojot vairākus kritērijus:

1. daiļliteratūras grāmatas, kas stāsta par attieksmi pret bērniem;

2. grāmatas, kurās ietvertas pedagoģiskas atziņas, kas mudina respektēt bērna iekšējo pasauli un sniedz padomu, kā „pārvarēt augšanas grūtības”, stiprina ģimenes vērtības.

3. gan tulkotās, gan oriģinālliteratūras grāmatas, kas aplūko lasīšanas fenomenu kā personības tapšanas instrumentu.

Vecākiem domātai kolekcijai izvēlētas četras grāmatas, atstājot iespēju kā piekto lasīt jebkuru grāmatu no Bērnu un Jauniešu žūrijas kolekcijas. Arī vecāki tiek lūgti aizpildīt izvērtējuma anketu par labāko, viņuprāt saistošāko grāmatu.

Neliels ieskats vecāku žūrijas grāmatu kolekcijā.

„ Kafka un ceļojošā lelle”.

Spāņu autora Džordi Sjerras Fabra grāmata. 2007. gadā  atzīta par labāko spāniski izdoto grāmatu. Tas ir aizraujošs stāsts pieaugušajiem. Francs Kafka , pastaigājoties pa parku Berlīnē, satika meitenīti, kas pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo ,rakstnieks izdomā neparastu stāstu par to, ka lelle devusies ceļojumā un sūtu vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par pastnieku. Viņš mazajai meitenei stāsta  par lelles Brigitas dēkām dažādās pasaules malās. Viņš radījis neparastu un noslēpumainu mīklu: ceļojošo lelli.

Daniels Penaks „Skolas sāpes”- grāmata tulkota no franču valodas.

Rakstnieks strādājis skolā par skolotāju, rakstījis bērniem grāmatas. Grāmatā „Skolas sāpes” raksta par to, ko labi iepazinis ilgus gadus strādādams par skolotāju. Tas ir autobiogrāfisks darbs, kurā autors pirmo reizi atklāj, ka pats bijis sliņķis. Viņš raksta par to, cik skolēnam  nozīmīgs ir skolotāja vērtējums un ka skolotāja ietekmē katrs indivīds savas spējas var attīstīt vai atstāt novārtā. Grāmata rāda arī atšķirību starp skolotāju un skolēnu. Ja vecāki vēlas saprast sava bērna un skolas attiecības, šī grāmata būtu noteikti jāizlasa.

Ērlens Lū „ Doplers” – par 35 gadus vecu norvēģis, kam nepatīk cilvēki.

„Es nemīlu cilvēkus. Man nepatīk tas, ko viņi dara. Un nepatīk, kas  viņi ir. Un nepatīk tas, ko viņi runā”- savu lēmumu  pamest ģimeni, divus bērnus, algotu darbu, ārzemju ceļojumus, lielveikala apmeklējumu pamato stāsta  galvenais varonis. Romāna notikumu pamatā ir mūsdienu cilvēka meklējumi dabā ar mērķi rast dziļaku sevis izpratni. Viņš atsakās no visām mūsdienu ērtībām. „Rēķinus nekad vairs nemaksāšu ne internetā, ne citādi. Dzīvošu no preču apmaiņas un zagšanas un no meža. Un, kad nomiršu, mežs dzīvos no manis. Tāds ir līgums.” Vienīgais Doplera kompanjons ir  kāds mazs alnēns, kura māti pašrocīgi nogalinājis, nepamanīdams, ka blakus milzīgajam dzīvniekam ganās mazulis. Mans tēvs ir miris- ar šādu teikumu iesākas stāsts. Tēva un dēla attiecību tēma caurvij visu romānu.

Marks Hedons  „Savāds atgadījums ar suni naktī ”.

Grāmatas galvenais varonis 15 gadus vecais Kristofers, kurš slimo ar autismu. Zēns ir neparasti apdāvināts matemātikā, toties cilvēcisko izjūtu pasaule viņam  ir sveša un nesaprotama. Kādu rītu Kristofers dārzā atrod nogalinātu kaimiņu suni Velingtonu. Brīdī, kad Kristofers mēģina samīļot beigto suni, ierodas policija un apsūdz zēnu suņa nogalināšanā. Par spīti tēva iebildumiem, viņš nolemj šo savādo gadījumu izmeklēt un atrast vainīgo. Kristofers sāk rakstīt kriminālromānu ar nosaukumu „ Savādais atgadījums ar suni naktī ”. Šī grāmata nav tikai par Kristoferu un viņa pasaules uztveri, ko ietekmē slimība,- tā izteiksmīgi stāsta par viņam apkārt esošiem cilvēkiem- par vecākiem, kas īsti nav pratuši sadzīvot ar viņa slimību, par neiecietīgiem bērniem, skolotājiem  un kaimiņiem. Zēna secinājumi nereti ir ļoti trāpīgi un nežēlīgi, liekot savādāk paskatīties uz lietām, kas šķiet vienkāršas un saprotamas. Piemēram, domājot par nāvi, Kristofers gluži bezkaislīgi prāto, ka ļaudis ticot paradīzei tikai tāpēc, „ ka viņiem  nepatīk domas par nāvi, viņi grib dzīvot un dzīvot un viņiem nepatīk, ka citi varētu ievākties viņu mājā un izmest visas mantas”. Autors liek padomāt par to, cik dažādi ir mums līdzās dzīvojošie cilvēki. Kā saka Kristofers – visiem cilvēkiem taču ir īpašas vajadzības. Bet dažiem šīs vajadzības ir vēl īpašākas. Statistika liecina, ka autisms vieglākā vai smagākā formā ir 4 bērniem no tūkstoša un sapratne par to, kā šāds bērns skatās uz pasauli, kā viņš uztver citus, ir ļoti nozīmīga. Marks Hedons raksta „Lasīšana ir kā saruna. Visas grāmatas ar mums runā. Bet laba grāmata arī klausās. Šis romāns ļauj klausītājam sarunāties ar Kristoferu un reizē ieklausīties arī sevī ”.

Vecāki! Izrādiet interesi par to, ko Jūsu bērns lasa, pārrunājiet, kas viņam un Jums šķiet svarīgākais šajās grāmatās. Atcerieties, ka viens no brīnumiem, ko spēj veikt laba bērnu grāmata, ir tuvināt bērnu viņa vecākiem.